Blue Paradise

Vampīrisms mūsdienās nav zaudējis aktualitāti, kaut arī to vairs tik strikti nesaista tikai ar šaušalīgo asinssūcēju grāfu Drakulu vai kādu šausmu filmu personāžu.
Tagad aizvien populārāks kļūst jēdziens par emocionālo vai enerģētisko vampīrismu.
 
Tumsas puķes
 
Vampīrs barojas ne ar līdzcilvēku asinīm, bet gan ar enerģiju un emocijām. Ir dati un attēli, kas parāda, kā mainās cilvēka aura pēc enerģētiskā agresora iedarbības - tā ir bojāta, līdz ar to padarot cilvēku enerģētiskā līmenī viegli ievainojamu.
 
Ja jāsastopas ar patiesi spēcīgu vampīru, kurš apzinās, kas viņš ir un kādi ir viņa darbības motīvi, jāņem vērā, ka būtībā šie cilvēki ir perfekti egoisti un parazīti, kuri uzskata, ka pārējie eksistē tikai viņu ērtībai. Protams, ir pietiekami daudz arī nosacīti nekaitīgu vampīru, kuri barojas no citiem neapzinātā līmenī, saviem donoriem īpaši pāri nenodarot. 
Lai nenokļūtu vampīru valgos, tie jāiemācās pazīt. Vampīrs var būt mums līdzās visdažādākajā veidolā - izcili kārtīga un rūpīga administratore birojā, bezgala iejūtīgs un saprotošs priekšnieks, mūžīgi nelaimīga draudzene vai īgna vecmeita, brīvās mīlestības paudējs no blakus dzīvokļa... Vampīri spēj mainīt ārējo veidolu. Viņi nekad nevienam labprātīgi neatklāj savu būtību.

Bionereģētiķi ir noteikuši, ka cilvēki, atrodoties blakus, pastāvīgi apmainās ar enerģiju, pat tad, kad guļ. Turklāt fiziska mijiedarbība (pieskāriens) nemaz nav obligāta. Apmaiņa notiek energoinformatīvo apvalku- auras kontakta ceļā. 
Auriskā ola – tā ir sava veida aizsargekrāns, kas pasargā mūs no visā svešā un nedraudzīgā iebrukuma. Bet ja kaut kas piesaista mūsu uzmanību, izsauc interesi, aura it kā atveras pretī "izpētes objektam", mēģinot aptvert un uzņemt sevī "informāciju" par viņu. Tieši šī auras īpašība ļauj cilvēkam iesūkt dabas, kosmosa enerģiju. Bet tieši tā padara mūs viegli pieejamus vampīriem, īpaši meistarīgiem.

Mūsdienās ļoti daudz cilvēku kļūst par enerģētisko uzbrukumu, lāstu, pieburšanas, energovampīrisma upuriem. Daudzi skeptiķi, kas uzskatījuši šo tematu par muļķīgu, ir mainījuši savus uzskatus, personīgi saskaroties ar tamlīdzīgas dabas problēmām.

Par enerģētiskajiem vampīriem sauc cilvēkus, kas tīši vai netīši, apzināti vai neapzināti barojas no citu ļaužu enerģijas.
  Daudzi mediķi uzskata, ka vampīrisms - tā ir slimība un sauc to par ārējās apmaiņas patoloģiskiem traucējumiem. Ar to sirgstošajiem, fizioloģisku vai psiholoģisku traucējumu dēļ tiek bloķēti enerģētiskie kanāli (akupunktūras kanāli) caur kuriem cilvēki saņem enerģiju no apkārtējās vides. Tāpēc, lai dzīvotu, viņiem nākas izsūkt to no apkārtējiem. Komunicējot ar spēcīgu, mierīgu, labvēlīgu ar enerģiju piepildītu cilvēku, vampīrs burtiski dzer viņa veselību, viņa dzīvi, liekot viņam kļūt par donoru.
  Pastāv uzskats, ka apmēram 30% gadījumu vampīrisms ir iedzimta spēja, 50% - iegūta. Pārējie 20% kļūst par vampīriem "laiku pa laikam". Katram no mums gadās enerģētiskās "badošanās” periodi. Atcerieties kā bērnībā jūs piekļāvāties mammai, kad bija sāpīgi, bail vai bēdīgi, kad jums bija nepieciešama gādība un tuvinieku un draugu atbalsts slimības laikā, pēc operācijas, sasprindzināta darba, stresa, zaudējuma... 

ļ�imenes energosūcēji izpelnījušies atsevišķu sarunu, jo ģimenes vampīrisms ir daudz sarežģītāks, bet dažreiz pat traģiskāks. Jo parastie ieteikumi aizsardzības jomā šajā gadījumā nav izmantojami. Noslēgtā energosistēmā, kuru arī pārstāv ģimene, kurā nav kur slēpties, nevar bezgalīgi nolaist acis un izvairīties no pieskārieniem vai tuvības. Nelīdzēs arī laba iztēle. Vīru vai sievu, bet vēl jo vairāk bērnu nevar tik vienkārši atgrūst. Pret māti, tēvu, sievasmāti vai vīramāti nelasīsi aizsardzības vārdus, pat baltās maģijas - ģimene ir noteikts kontaktējošos energotrauku skaits (vienāds ar tās biedru skaitu), tāpēc jebkurš jūsu aizsardzības spogulis agri vai vēlu "iezīdīsies" ar savu lausku jūsos gan vai kādā no vājākajiem jūsu tuviniekiem. Tāpēc ģimenes vampīrisma gadījumos ir tik daudz traģisku iznākumu (pašnāvības, ilgstošas, smagas nezināmas slimības, agra vai mokpilna nāve), jo visradikālākais solis - attiecību saraušana - tāpat ne vienmēr ir iespējama.

Vai jūs kādreiz esat piedzīvojuši situāciju, kad kāds paziņa vai pat pavisam svešs cilvēks sāk jums izkratīt sirdi, bet tēma gluži nav no tām, kura jūs interesē? Savādā kārtā jūs nevarat pārtraukt sarunu un turpināt klausīties, ko jums šis cilvēks stāsta. Pēc zināma laiciņa jūs ar izbrīnu konstatējat, ka esat iesaistījušies kādas svešas dzīves peripetijās, un nogurums jūs nomāc kā dūņaina upe. Pēc sarunas liekas, ka jūsu ķermenis vairs nepieder jums, galvā nav nevienas jēdzīgas domas, un visus apkārtesošos cilvēkus jums gribas pasūtīt vismaz uz Mēness otru pusi. Dažkārt parādās fiziska izsīkuma pazīmes - nogurums un galvassāpes.