Jēdziens „vibrāciju frekvence”, iespējams, jums ir zināms no skolas fizikas kursa, kaut gan diezin vai jūs kādreiz esat akcentējuši uz to uzmanību. Tas nebija sevišķi aktuāli vecajā, planetārajā  scenārijā, kad mūsu fiziskā realitāte vairāku tūkstošu gadu laikā bija pastāvīga un stabila. Turpretī tagad šiem jēdzieniem ir izšķiroša nozīme, kad vecais planētas attīstības scenārijs, kas paredzēja 20-tā gadsimta beigās iedarbināt planētas attīrīšanas mehānismu ar pašiznīcināšanu no civilizācijas, kura nonākusi strupceļā, ir atcelts. Tas paredzēja visu uz planētas Zeme iemiesoto dvēseļu aiziešanu, attīrot planētu un atbrīvojot ceļu nākošajām civilizācijām.

Mūsu Gaismas Būtnes Būtībai, kā Radītāja daļai, piemīt Tīrā Gara vibrāciju frekvence, bet par cik tā ir atdalīta no Radītāja, tad starp to un Radītāju ir daudz matērijas ar zemākajām vibrāciju frekvencēm, respektīvi, mēs kā Gaismas Būtnes esam iemiesoti.

Spēja dziedināt piemīt visiem cilvēkiem vairāk vai mazāk, vēl vairāk tā piemīt visām dzīvām radībām. Tā ir dzīvās dabas īpašība, un nav brīnums, ka cilvēku ar ekstrasensoro spēju iedīgļiem ir daudz. Cilvēka organisma, psihes rezerves un iespējas ir bezgalīgas. Runājot par enerģētiskā rezervēm kopumā, pieejot cilvēka organismam kopumā, gribās akcentēt un pievērst uzmanību austrumu mācībām par enerģētisko mijiedarbību ar ārējo pasauli, kas ir arī akupunktūras pamatā. Enerģētiskajā anatomijā cilvēka centri –čakras ir savienotas ar kanālu sistēmu (meridiāniem). Mūsu ķermenis – ir sava veida pranas (ci)(pirmatnējās enerģijas, kura atrodas visapkārt un visur sev izpauž) akumulators, no vienas puses, no otras puses smalkākā ierīce, kurā tiek pārvaldīti enerģētiskie lādiņi, un tas apstāklis, ka terminam ”biolauks” pašlaik adekvāts izskaidrojums vēl nav atrasts, nebūt nepadara to par kaut ko pārdabisku. Organisma veselība, tā normāla funkcionēšana atkarīga no pozitīvo un negatīvo lādiņu proporcijas, kuri arī bremzē vai uzbudina orgānu un sistēmu darbību. Katram cilvēkam šo polaritāšu, enerģijas proporcijas, kuras izplatās pa kanāliem, ir individuālas, savukārt ar daudzām izejām uz ķermeņa virsmas, tā saucamie bioenerģētiski aktīvie punkti.

Atskatoties aizgājušajā, šķiet neticami, cik smalki sākumā it kā nejaušības pavedieni vērpj gājumu, kas būtībā sen jau ir nolemts. Tāpat, kā cilvēks tiek mētāts pa dzīves ceļiem, tieši tāpat pašā cilvēkā tiek mētāta ticība augstākajiem spēkiem. Zinātne daudz ko nespēj izskaidrot, bet tomēr pārdabiskais un pār cilvēku pārākais pastāv. Aizvien vairāk un vairāk apliecinās, ka eksistē arī tas, ko nespējam saskatīt. Neviens ķirurgs operējot smadzenes, nav redzējis prātu. Vai tas nozīmē, kā tā nav?