Budisms un NāveCilvēks ir mirstīgs un nāve pastāv vienmēr.Tomēr tikai ļoti nedaudzi cilvēki spēj atbrīvoties no bailēm, ko rada neziņa par to, kas notiek pēc nāves. Visapkārt un arī Budistu starpā valda tik daudz neziņas attiecībā uz nāvi, ka cilvēki pat maina reliģiju, lai izdevīgāk iekļūtu "debesīs". Ir zināmas ģimenes, kurās bērni, paši to neapzinoties, burtiski nogulda savus slimos vecākus uz nāves gultas. Daži Budistu bērni nepārzina šo tēmu, jo nav iemācījušies, kā piedien rīkoties īstam Budistam. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Budistu vecāki pēc iespējas precīzāk izteiktu savas vēlmes un novēlējumus un iemācītu bērniem, kas jādara Budistam saskarotoes ar nāvi.
Tumsā un neziņā maldošās masas sliecas uzskatīt nāvi par tabu un neapmeklē bēres noteiktos laika posmos, domādami, ka tas nesīs viņiem neveiksmes. Bērniem jau no mazotnes ir jāuzzina, ka nāve ir dabiska dzīves daļa. Viņiem jāiemāca nebaidīties no skatīšanās uz zārku vai līķi. Viņiem jāzina, kas jādara bērēs. Ja tas netiek iemācīts, un nu jau pieaugušais saskaras ar nāvi, viņš nejūtas labi, bet bezprincipiāli reliģiskie sludinātāji izmanto šo iespēju, lai pievērstu viņu savai ticībai vai liktu ziedot milzīgas naudas summas kādiem māņticīgiem vai bezjēdzīgiem rituāliem.