Home icon
Atstāj arī kādu komentāru kā zīmi ka informācija ir noderējusi.Mums ir svarīgs ikviena viedoklis.



4 lapas 1 2 3 4 Tālāk
Atbildēt
 Trīsvārdu spēle
 Trīsvārdu spēle

Vai šī spēle šķiet interesanta?

Jā, ļoti - 3 (43%)

Interesanta - 3 (43%)

Nu tā - 1 (14%)

Ir arī interesantākas - 0 (0%)

Nē - 0 (0%)

Galīgi nesaista - 0 (0%)


Pavisam nobalsojuši: 7

 
Bhaskar
02.08.2010 - 10:25
Ziņojums #61


Dusošā Skaistule
  • 34

Reputācija: - 2 +
Klase: Aktīvais lietotājs
Ziņojumi: 36
Reģistrācija: 30.12.2009

Monētas: 298
Brīdinājums:
0 / 5
Pamestajā liepā aiz lielās pļavas, ezītis vēlējās atrast lācēna apvīlētos nagus, ko iebāzt sev kabatā un vakarā piesēžoties uz skabargaina celma ar pliku dupsi, sāka dziedāt par sevi. Pēkšņi no tumšā kakta atskanēja aizdomīga skaņa, kas atgādināja gaisa izlaišanu no balona, bet izrādījas, tas bija papagailis, kuru pitons sabaroja ar karsti peldinātām skudrām zirņu un zirnekļu, nelielu piedevu čūsku, kas tika pierunātas īpašiem burvju paņēmieniem karatē. Tā nu ezītis izdomāja laisties lapās, kamēr nav izbarots skudru vietā. Te pēkšņi viņš sajuta kņudinošas sajūtas, kas atgādināja lācīša...nē tomēr krabīša silto un brūno taustekļu vicināšanu okeāna. Tad ezītis bēga ko kājas nesa no tumšā kakta. Bēgot viņš aizķērās aiz papagaiļa spārnu gala, kurā sauļojās pitona lielā galva, kas vairāk līdzinājās no līmes apdullušas zaļās vardes laimīgjajai sejai. Viņš atvainojās tjipa pitonam un paķerot līdzi speciālo vienību devās atkal uz pļavu pie pamestās liepas uzpīpēt pavisam svaigi pļauto skābbarību iedomājoties lācīša sejas izteiksmi, kad uzzinās viņa piedzīvojumus.Galīģi apdullis no pats savām domām ezītis spēra lielo akmenu uz dienvidu lidostu no kuras parasti ieradās  baigais ežu ķērājs. Tomēr izrādijās ka tas bija Īslandes vulkāns, kurš paļaujoties uz dabas neparastajām stihijām bija sācis vārīties. Domā būs buljons?Pēc brīža nācis pie apgaismības, viņš sāka skaitīt mantras,bet tai laikā garām gāja skaista ezene, nu tik jauki tam uzsmaidījusi, ka šis pat aizmirsa par pitonu, kuru vakar bij iemarinējis saulespuķu eļļā, bet aizmirsis aiztaisīt vāku un nolikt ziemai. 
Tā gāja gads pēc gada un vienreiz pamostoties, ezītis iegāja pagrabā, kurš bija aizplūdis lielo sniega kušanas laikā 1914. gadā. Tur Viņš atrazdams īpatnējas izcelsmes sūnas, kas līdz šim bija asākās pasaulē. Saprazdams saikni ar
zaļās vardes laimīgo brūtgānu, tas iepazina savu iekšējo tieksmi



Pagaidām man nebūs paraksta
Iet uz sākumu
DaReLa
Gaismas Eņģelis
02.08.2010 - 13:09
Ziņojums #62


Lektors
  • 102

Reputācija: - 5 +
Klase: Galvenais Administrators
Ziņojumi: 605
Reģistrācija: 28.12.2009

Monētas: 5530
Brīdinājums:
0 / 5
Pamestajā liepā aiz lielās pļavas, ezītis vēlējās atrast lācēna apvīlētos nagus, ko iebāzt sev kabatā un vakarā piesēžoties uz skabargaina celma ar pliku dupsi, sāka dziedāt par sevi. Pēkšņi no tumšā kakta atskanēja aizdomīga skaņa, kas atgādināja gaisa izlaišanu no balona, bet izrādījas, tas bija papagailis, kuru pitons sabaroja ar karsti peldinātām skudrām zirņu un zirnekļu, nelielu piedevu čūsku, kas tika pierunātas īpašiem burvju paņēmieniem karatē. Tā nu ezītis izdomāja laisties lapās, kamēr nav izbarots skudru vietā. Te pēkšņi viņš sajuta kņudinošas sajūtas, kas atgādināja lācīša...nē tomēr krabīša silto un brūno taustekļu vicināšanu okeāna. Tad ezītis bēga ko kājas nesa no tumšā kakta. Bēgot viņš aizķērās aiz papagaiļa spārnu gala, kurā sauļojās pitona lielā galva, kas vairāk līdzinājās no līmes apdullušas zaļās vardes laimīgjajai sejai. Viņš atvainojās tjipa pitonam un paķerot līdzi speciālo vienību devās atkal uz pļavu pie pamestās liepas uzpīpēt pavisam svaigi pļauto skābbarību iedomājoties lācīša sejas izteiksmi, kad uzzinās viņa piedzīvojumus.Galīģi apdullis no pats savām domām ezītis spēra lielo akmenu uz dienvidu lidostu no kuras parasti ieradās  baigais ežu ķērājs. Tomēr izrādijās ka tas bija Īslandes vulkāns, kurš paļaujoties uz dabas neparastajām stihijām bija sācis vārīties. Domā būs buljons?Pēc brīža nācis pie apgaismības, viņš sāka skaitīt mantras,bet tai laikā garām gāja skaista ezene, nu tik jauki tam uzsmaidījusi, ka šis pat aizmirsa par pitonu, kuru vakar bij iemarinējis saulespuķu eļļā, bet aizmirsis aiztaisīt vāku un nolikt ziemai. 
Tā gāja gads pēc gada un vienreiz pamostoties, ezītis iegāja pagrabā, kurš bija aizplūdis lielo sniega kušanas laikā 1914. gadā. Tur Viņš atrazdams īpatnējas izcelsmes sūnas, kas līdz šim bija asākās pasaulē. Saprazdams saikni ar
zaļās vardes laimīgo brūtgānu, tas iepazina savu iekšējo tieksmi pēc dīvaini reliģiskās




Problēma nav manā attieksmē,bet gan Tavā uztverē
Tikai mazohists nespēj noteikt... kas ir brīvība...

Iet uz sākumu
Kaajinsh
02.08.2010 - 22:08
Ziņojums #63


Pamodušais
  • 51

Reputācija: - 1 +
Klase: Aktīvais lietotājs
Ziņojumi: 66
Reģistrācija: 17.06.2010

Monētas: 857
Brīdinājums:
0 / 5
Pamestajā liepā aiz lielās pļavas, ezītis vēlējās atrast lācēna apvīlētos nagus, ko iebāzt sev kabatā un vakarā piesēžoties uz skabargaina celma ar pliku dupsi, sāka dziedāt par sevi. Pēkšņi no tumšā kakta atskanēja aizdomīga skaņa, kas atgādināja gaisa izlaišanu no balona, bet izrādījas, tas bija papagailis, kuru pitons sabaroja ar karsti peldinātām skudrām zirņu un zirnekļu, nelielu piedevu čūsku, kas tika pierunātas īpašiem burvju paņēmieniem karatē. Tā nu ezītis izdomāja laisties lapās, kamēr nav izbarots skudru vietā. Te pēkšņi viņš sajuta kņudinošas sajūtas, kas atgādināja lācīša...nē tomēr krabīša silto un brūno taustekļu vicināšanu okeāna. Tad ezītis bēga ko kājas nesa no tumšā kakta. Bēgot viņš aizķērās aiz papagaiļa spārnu gala, kurā sauļojās pitona lielā galva, kas vairāk līdzinājās no līmes apdullušas zaļās vardes laimīgjajai sejai. Viņš atvainojās tjipa pitonam un paķerot līdzi speciālo vienību devās atkal uz pļavu pie pamestās liepas uzpīpēt pavisam svaigi pļauto skābbarību iedomājoties lācīša sejas izteiksmi, kad uzzinās viņa piedzīvojumus.Galīģi apdullis no pats savām domām ezītis spēra lielo akmenu uz dienvidu lidostu no kuras parasti ieradās  baigais ežu ķērājs. Tomēr izrādijās ka tas bija Īslandes vulkāns, kurš paļaujoties uz dabas neparastajām stihijām bija sācis vārīties. Domā būs buljons?Pēc brīža nācis pie apgaismības, viņš sāka skaitīt mantras,bet tai laikā garām gāja skaista ezene, nu tik jauki tam uzsmaidījusi, ka šis pat aizmirsa par pitonu, kuru vakar bij iemarinējis saulespuķu eļļā, bet aizmirsis aiztaisīt vāku un nolikt ziemai. 
Tā gāja gads pēc gada un vienreiz pamostoties, ezītis iegāja pagrabā, kurš bija aizplūdis lielo sniega kušanas laikā 1914. gadā. Tur Viņš atrazdams īpatnējas izcelsmes sūnas, kas līdz šim bija asākās pasaulē. Saprazdams saikni ar
zaļās vardes laimīgo brūtgānu, tas iepazina savu iekšējo tieksmi pēc dīvaini reliģiskās sektas principu ievērošanu,



Be Afraid Of Me... xD
Iet uz sākumu
VIP-Admins
Cilvēces Draugs
04.08.2010 - 15:57
Ziņojums #64


Dusošā Skaistule
  • 34

Reputācija: - 3 +
Klase: Labā Roka
Ziņojumi: 51
Reģistrācija: 30.12.2009

Monētas: 537
Brīdinājums:
0 / 5
Varbūt beidzam šo pasaku?



Esmu Bargais Kungs
Iet uz sākumu
Kaajinsh
04.08.2010 - 16:11
Ziņojums #65


Pamodušais
  • 51

Reputācija: - 1 +
Klase: Aktīvais lietotājs
Ziņojumi: 66
Reģistrācija: 17.06.2010

Monētas: 857
Brīdinājums:
0 / 5
Iesāc jaunu! ab



Be Afraid Of Me... xD
Iet uz sākumu
VIP-Admins
Cilvēces Draugs
06.08.2010 - 18:18
Ziņojums #66


Dusošā Skaistule
  • 34

Reputācija: - 3 +
Klase: Labā Roka
Ziņojumi: 51
Reģistrācija: 30.12.2009

Monētas: 537
Brīdinājums:
0 / 5
Kaajinsh,
piedāvā TE ko gribētu



Esmu Bargais Kungs
Iet uz sākumu
Bhaskar
16.08.2010 - 10:48
Ziņojums #67


Dusošā Skaistule
  • 34

Reputācija: - 2 +
Klase: Aktīvais lietotājs
Ziņojumi: 36
Reģistrācija: 30.12.2009

Monētas: 298
Brīdinājums:
0 / 5
Nu vispār šo var arhivēt un sākt visu no sākuma tiger



Pagaidām man nebūs paraksta
Iet uz sākumu
 
« · Rotaļas · »
4 lapas 1 2 3 4 Tālāk
Быстрый ответ Atbildēt
1 cilv. lasa šo tēmu (viesi: 1)
Lietotāji: 0

  Pašlaik ir: 05.09.2010 - 10:26