Blue Paradise

Mūsu paaudze

1. 

   Bezsaitē

   DaReLa

   Galvenais Administrators

   Ieraksti: 90

   Simpātijas: 7

   Trofejas: 2

   Esam vel dzīvi?
   Dieva dēļ, kā gan ir iespējams, ka mēs, kuri esam dzimuši
   50/60/70-tajos gados, esam vēl dzīvi?
   Saskaņā ar teorijām, 2004.-2005.-2006. gados mums jau sen vajadzētu
   būt mirušiem!
   KāPēC?
   
   Mēs sēdējām automašīnās bez bērnu sēdeklīšiem, bez drošības siksnām un gaisa spilveniem!
   Mūsu gultas un koka rotaļlietas bija nokrāsotas ar veselībai kaitīgām krāsām
   
   Kad Tu pamodies savā gultiņā, neviens Tevi nedzirdēja. Ja kas
   atgadījās, tev bija jābrēc no visa spēka, lai vecāki Tevi sadzirdētu
   
   Pudeles ar bīstamām vielām un pat visdažādāko zāļu pudelītes vienkārši ar abām rociņām un visvienkāršākajām motorikas kustībām varēja brīvi atvērt
   
   Durvis un vārtiņi vienkārši aizcirtās un, ja Tu no turienes nepaspēji noņemt savus pirksiņus, tad tiem dikti sāpēja
   
   Tu sēdēji uz velosipēda bagāžnieka un, turoties pie priekšā braucošās automašīnas, centies no tā nenokrist
   
   ķiveri nevilkām pat braucot ar motociklu, kur nu vēl – ar velosipēdu
   
   ūdeni mēs dzērām no krāna, nevis no pudelēm
   
   Gan jau arī toreiz bija kā krāsvielas, tā arī aromatizējošās vielas.
   Tik sarkanu, zaļu vai dzeltenu limonādi kā tolaik, mūsdienās vairs
   neražo
   
   Košļeni vakarā pielīmējām pie naktsskapīša stūra un nākamajā dienā tā atkal tika košļāta tālāk
   
   Skolā mums bija tikai neveselīgi viena izmēra soli un krēsli
   
   Mūsu apavus pirms mums bija jau valkājis brālis, māsa vai kāds cits radinieks. Arī mūsu velosipēdi parasti bija vai nu par lielu vai par mazu priekš mūsu auguma
   
   Velosipēdam nebija vairāku ātrumu un, ja saplīsa riteņa gumija, tēvs ātri vien iemācīja kā pašam to salabot
   
   Agri no rīta izgājām no mājām un atgriezāmies tikai tad, kad jau bija ieslēgts ielu apgaismojums. Daudzreiz neviens pat nenojauta kur mēs esam un mobilo telefonu mums arī nebija
   
   Ne mežā, ne parkos nebija rotaļu laukumu ne arī tusiņu vietu tīņiem
   
   Ja mēs gribējām apciemot draugus, tad vienkārši gājām pie viņiem,iepriekš nevajadzēja viņiem zvanīt un iepriekš norunāt tikšanos. Arī pieaugušie nebija līdzi
   
   Mēs ēdām cepumus un maizi ar biezu sviesta kārtu, taču mēs nekļuvām resni
   
   Mēs ar draugiem dzērām no vienas pudeles un no tā neviens nesaslima
   
   Mums nebija Playstation, 64 televīzijas kanālu, video, DVD, sava
   televizora, datora, ne arī interneta pieslēguma.
   Mums bija draugi!
   
   Televīzija sāka raidīt plkst 18.00. Tad vesela stunda tika atvēlēta
   bērnu raidījumiem un nelaimīgs bija tas, kurš tajā laikā piecēlās un pārslēdza kanālu (visas pogas atradās uz televizora)
   
   Tēvs izlēma ko un cik ilgi skatīties
   
   Mēs iegriezām sev pirkstos, lauzām kaulus, izsitām zobus un dažreiz arī no kāda dabūjām ar kāju pa dibenu
   
   Mēs cīnījāmies, kāvāmies viens ar otru un neviens pieaugušais par to nelikās ne zinis.
   
   Pedagoģiski korektas rotaļlietas sev gatavojām paši, dauzījām ar koku ,bumbas, taisījām imitētas ragaviņas un tikai kalna pakājē konstatējām, ka esam aizmirsuši par bremzēm
   
   Mēs spēlējām uz ielas futbolu un spēlēt varēja tikai tie, kuri to
   prata, bet kuri neprata, tiem bija jāvēro no malas un jāpārdzīvo
   vilšanās
   
   Skolā bija arī dumji bērni. Viņi nāca un gāja tāpat kā visi un mācījās vienas un tās pašas lietas. Dažreiz viņi palika uz otru gadu un tas netika apspriests, pat ne vecāku sanāksmē.
   Skolotājam vienmēr bija taisnība!
   
   Pusdienu sviestmaizes smērējām sev paši un, ja aizmirsām to izdarīt, tad skolā neko nopirkt nebija. Ja maizīte Tev negaršoja, tad vienkārši visu dienu biji mazliet izsalkušāks kā pārējie!
   
   Uz skolu braucām ar velosipēdu, pavisam vieni, arī ziemā
   
   Ja mamma Tev uz atvadām no durvīm pamāja ar roku, Tu biji
   “memmesdēliņš” (-meitiņa)
   
   Ja Tu izdarīji palaidnības, vecāki bija vienisprātis ar policiju.
   Vecāki atnāca Tev pakaļ, bet Tevi “neizpirka”. Mūsu nedarbiem bija sekas un no tām nebija iespējams paslēpties.
   
   Mēs bijām brīvi, dažreiz nogāja greizi, dažreiz veicās un mēs par to visu paši atbildējām.
   Bija jāmācās tikt pašiem ar visu galā!
   
   No mūsu paaudzes nākuši daudzi cilvēki, kuri prot risināt problēmas, radoši strādāt un tā vārdā uzņemties risku-nekaunoties un nebaidoties no sekām
   
   Vai Tu arī piederi pie šiem cilvēkiem?
   
   APSVEICU!
   MēS BIJāM VAROņI!
   

   Pārpublicēts no draugu draugu dienasgrāmatām

   ulla patīk šis ieraksts.

   Problēma nav manā attieksmē,bet gan Tavā uztverē

   Trešdiena, 09.11.2011 - 13:31:47 / #1
2. 

   Bezsaitē

   xxlioraxx

   Pasīvais lietotājs

   Ieraksti: 2

   Trofejas: 2

   njaa tas jau var būt tiesa tikai dazi no jaunās paaudzes zin to ko veca paaudze nez ka piem., ja tev tgd meita vai dels macas skola paludz lai tev parada par ko varu garantet neko nesapratisiet
   Ceturtdiena, 17.11.2011 - 20:51:53 / #2
3. 

   Bezsaitē

   DaReLa

   Galvenais Administrators

   Ieraksti: 90

   Simpātijas: 7

   Trofejas: 2

   xxlioraxx,
   Mācību ziņā gan patiesība, ja es pamatskolā biju teicamniece matemātikā, tad tagad skatoties matemātikas grāmatā šķiet esmu nulle. Viss attīstās straujāk. Bet prieks, ka jaunā paaudze, kuri neiet pa degradācijas ceļiem ir gudrāki nekā vecāki, gudrāk un pieaugušāk diskutē ir savs viedoklis savos 12 gados, es 12 gados ar lellēm spēlējos un tādu prātojumu un viedokļu kā tagadējiem bērniem nebija tik attīstītu

   Problēma nav manā attieksmē,bet gan Tavā uztverē

   Ceturtdiena, 17.11.2011 - 22:37:30 / #3